Aizmirsu paroli

E-pasts

Pauerliftings, sākotnēji, ir cīņa ar sevi.

13.07.2020

Par treneri var strādāt gan akadēmiski augsti izglītots teorētiķis, gan augstas klases sportists, gan izglītots sportists. Potenciāls sasniegt trenera darba virsotnes bieži ir tieši pēdējam, jo teorētiķis ir pārāk atrauts no praktiskā darba, savukārt ekstra klases atlēts tendēts audzēkņus veidot tikai pēc sava parauga, kas ne katram der.

Par saviem pirmajiem 5 darba gadiem un atziņām stāsta “spēlējošais treneris” no Rīgas kluba Legacy Oskars Paeglekalns.

Ventspilnieks Oskars Paeglekalns, kurš tagad par savu mājvietu sauc Rīgu, ir pauerliftinga treneris, kurš uzskata, ka šis sports veids sākotnēji ir cīņa ar sevi.  2011. gadā pēc vidusskolas absolvēšanas Ventspilī, Oskars devās studēt uz Latvija Sporta pedagoģijas akadēmiju, sākotnēji kā sporta skolotājs un fitnesa vecākais treneris, bet pēc 1. kursa nomainījis specializāciju uz pauerliftingu.

“Es tajā saskatīju lielāku jēgu. Vēlējos būtu nopietna sporta veida treneris. Ar pauerliftingu es tā īsti iepazinos tikai akadēmijas laikā. Notika sacensības svaru stieņa spiešanā guļus starp augstskolām. Tajās bija obligāti jāstartē, un man gāja pašvaki, jo biju 1.kursā, un līdz studijām visu vasaru strādāju. Maz biju trenējies, līdz ar to nebiju labā formā. Doma bija tāda – ja jau dodos studēt uz augstskolu, tad vajag piepelnīties. Jā, šīs pirmās sacensības notika jau rudenī, un veicās man slikti, bet tas deva man motivāciju kļūt labākam un stiprākam. Tas man tiešām iedeva sava veida dzinuli,” stāsta Oskars.

2015. gadā viņš pabeidza studijas akadēmijā, un palika Rīgā. Strādāja dažādos sporta klubos, bet tagad viņš veido savu pauerliftinga komandu. “Tas ir ar domu, lai būtu audzēkņi, kurus gatavot uz sacensībām, un darīt šo specifisko trenera darbu. Man ir prieks būt par pauerliftinga treneri, un ir patīkami strādāt ar audzēkņiem, jo šajā sporta veidā var labāk redzēt viņu progresu, to, kā viņi paliek stiprāki,” saka Oskars.

Pašlaik Oskaram ir vairāk nekā desmit audzēkņi, un lielākā daļa – daiļais dzimums. Ir spēcīgi audzēkņi, kuri jau izcīnījuši medaļas savās pirmajās sacensībās Latvijā, bet viņš nevēlas kādu īpaši izcelt. “Jebkurā gadījumā pauerliftings sākotnēji ir cīņa ar sevi, un tas, kā mēs sekojam līdzi savai izaugsmei, kā mēs izbaudām šo procesu – kļūstam stiprāki, labāki. Sākumā saviem audzēkņiem cenšos iepotēt šo domāšanu. Un man ar visiem saviem audzēkņiem ir vienāds prieks strādāt. Katrs progresē savā ātrumā,” stāsta Oskars.

Viņš uzskata, ka talantīgs audzēknis, ieguldot smagu darbu, Latvijas mērogā par medaļnieku var kļūt gada laikā. Ja runā par pasaules un Eiropas līmeni, tas atkarīgs, cik pirms tam sportists ir bijis fiziski labi sagatavots, bet Oskars prāto, ka četri, pieci gadi ir vajadzīgi, lai izauklētu Eiropas līmeņa top 5 spēka sporta atlētu.

Viņš pats ļoti pārdzīvo par savu sportistu startiem. Daudz vairāk nekā par savējiem! “Ir tik grūti ielīst sportista galvā, ko viņš domā tajā mirklī, vai neko neaizmirsīs… Tā ir atbildība. Par sevi atbildēt, tā ir pavisam cita lieta, bet atbildēt par citu…tas ir kaut kas vairāk. Man viņu starti ir nozīmīgi. Jā, es tā jūtos – vairāk uztraucos par viņiem,” savas sajūtas atklāj Oskars.

Viņaprāt, starp treneri un audzēkni svarīga ir savstarpēja sapratne. Trenerim ir jāspēj izprast un izjust audzēkni, tikai tad kopējā sadarbība var nest augļus. “Jābūt atgriezeniskajai saitei starp abiem,” uzskata Oskars. 

Trenera darbs ir viņa aicinājums. Oskars atzīst: “Šis darbs ir ļoti interesants. Skatoties, kā viss mainās – informācija, metodikas, pieejas treniņiem. Tam visam visu laiku ir jāseko līdz! Nevari tā vienkārši sēdēt uz vietas. Visu laiku ir darbs ar sevi kā ar treneri, lai augtu un līdz ar to augtu arī mani audzēkņi,” stāsta Oskars.

Viņaprāt, sportā liela nozīme ir gan darbam, gan talantam. Tomēr pirmajā vietā Oskars izvirza darbu, un tikai pēc tam seko talants. “Protams, kāda kuram ir bāze. Iespējams, viens bērnībā ir vairāk sportojis, ir nodarbojies ar citiem specifiskiem sporta veidiem, kuri ļoti nostiprina ķermeni, līdz ar to viņam ir daudz vieglāk uzsākt pauerliftingu. Ar smagu darbu savā tempā var panākt arī kādu lielo talantu, un pat apdzīt. Cik nav redzēti gadījumi, kad lielie talanti uzplaukst, un tad ātri arī pazūd, salīdzinoši īsu laiku noturoties virsotnē. Ir tādi, kas virsotni sasniedz lēnām, bet tad daudzus gadus tajā arī turas,” novērojis Oskars. 

Viņa kā trenera padomu iesācējiem – neskatīties un neskriet līdzi lielajiem rezultātiem, ko ceļ šobrīd top atlēti gan Latvijā, gan pasaulē. “Sākumā jāstrādā ar sevi, jāiemācās izbaudīt treniņu process, nevajag uzlikt sev lieku un lielu slogu, un domāt, ka tūlīt kļūšu čempions,” saka Oskars.

Savukārt pieredzes bagātākiem sportistiem viņš lūdz neturēt savu sveci zem pūra, un palīdzēt sportam augt! “Padalāmies ar savām zināšanām, lai jaunie sportisti zina, un šis sporta veids tikai augtu! Mums tiešām ir nepieciešams, lai mūsu sporta veidā iesaistās daudz jaunu cilvēku, un lai šie cilvēki arī noturētos sportā. Palīdzam jaunajiem ienākt sportā!” aicina Oskars.

Oskars pats ne tikai trenē, bet arī piedalās sacensībās. Viņš ir Latvijas čempions spēka trīscīņā. “Vismaz īslaicīgi man piederēja rekords pietupienos līdz 83 kg kategorijā un spiešanā – līdz 93 kg. Labākie rezultāti man sacensībās ir 250 kg pietupienos, 170 kg spiešanā un 285 kg vilkmē. Šogad kā sportistam beidzot bija mērķis aizbraukt uz Eiropas čempionātu, bet dēļ vīrusa situācijas, tas tika atcelts. Šī būtu bijusi mana pirmā pieredze uz starptautiskās skatuves, bet nesanāca. Mērķis tiek atlikts vēl uz gadu. Es aktīvi startēju tieši trīscīņā, bet pirms tam startēju spiešanā guļus ar mainīgiem rezultātiem. Bija arī medaļas, bet sapratu, ka man interesantāka ir trīscīņa, līdz ar to jau 5 gadus startēju tikai trīscīņā. Uz pirmajām sacensībām, un tas bija Latvijas čempionāts, aizbraucu zaļš gurķis, un izcīnīju bronzas medaļu. Tas deva stimulu tikt vēl kādu pakāpienu augstāk,” atzīst Oskars.

Viņu ļoti saista spēka trīscīņas īpašā gaisotne sacensībās – ej un pierādi sevi! “Kā jau sports kopumā, arī pauerliftings ikvienam sportistam nostiprina raksturu. Cīnāmies un pierādām sev! Tādā veidā augam un attīstāmies. Tā ir tāda rakstura cīņa,” uzskata Oskars.