Sports tā ir sevis pilnveidošana un jaunu zināšanu apgūšana

Iecavnieks Intars Baumanis ir spēcīgākais pēdējo gadu Latvijas juniors spēka trīscīņā. Vairākkārtējs Latvijas čempions junioriem, rekordists [260 kg pietupienos, 275 kg vilkmē un 687,5 kg summā klasiskajā spēka trīscīņā 83 kg kategorijā – LPF]. Intars ir uzticīgs savam trenerim Andim Kasparam, kurš nāk no GPC vides, līdz ar to daudz startējis oficiāli neatzītās GPC pauerliftinga versijas sacensībās. Šogad Intars gatavojas Latviju un savu augstskolu Latvijas Nacionālo Aizsardzības akadēmiju pārstāvēt Pasaules un Eiropas studentu čempionātos. [IPF un tātad arī LPF normatīvie akti liedz startēt IPF sacensībās jebkuram, kurš pēdējo 12 mēnešu laikā piedalījies neatzīto pauerliftinga federāciju sacensībās – LPF.]

Ar spēka trīscīņu Intars iepazinās, mācoties 9. klasē. Ar draugu aizgājuši uz sporta zāli, kur satikuši foršus cilvēkus, kuri arī iepazīstināja ar šo sporta veidu. “Galvenais no tiem cilvēkiem ir mans treneris Andis Kaspars, kurš arī pašlaik mani trenē. Viņš arī mani ievirzīja šajā sporta veidā, iemācīja visas gudrās lietās un arī palīdzēja sasniegt augstu rezultātu. Viena no pirmajām lietām, ko man treneris iemācīja, ir – pusgadu kārtīgi trenēties un pēc sacensībām paņemt mēnesi brīvu, un tad atkal pakāpeniski sākt trenēties nākamajām sacensībām. Nevis braukt uz desmit sacensībām gadā, bet sagatavoties kārtīgi un startēt divās vai trīs sacensībās. Treneris arī ir iecavnieks. Viņš spēj motivēt, iedvesmot, dzīt uz priekšu, lai darītu to, kas jāizdara, un ir ļoti stingrs.  Pats arī nodarbojas ar spēka trīscīņu. Viņš bija tas cilvēks, kurš man sniedza zināšanas par šo sporta veidu. Protams, papildus arī pats mācos, cik laiks atļauj, bet pamata bāzi iedeva viņš. Lielākās kļūdas, ko sportisti pieļauj šajā sporta veidā, ir slikts tehniskais izpildījums, tiekšanās pārāk ātri pēc rezultāta. Skriešana pēc pirmajiem lielajiem rezultātiem. Tas var maksāt veselību, ja pārcenšas.  Lai sasniegtu rezultātu, nepieciešama pacietība,” saka Intars.

 Viņaprāt, spēka trīscīņas ir tāds universāls sporta veids, jo startē gan vīrieši, gan sievietes dažādos vecumos. “Tas ir tikai atbalstāmi, ka veterāni brauc un startē, arī pie mums uz Iecavu ir braukuši. Ļoti cienījama vecuma sportisti – cepuri nost, ka tādā vecumā sporto!” uzsver Intars.

Rezumējot savus kā sportista panākumus spēka trīscīņā, Intars saka: “Man ļoti labi ir veicies šajā sporta veidā. Aizbraucām uz vairākām GPC, WPC sacensībām, startēju arī šo versiju Eiropas un Pasaules čempionātos. Pirmās manas starptautiskās sacensības bija 2013. gadā. Paši arī organizējām sacensības, līdz ar to arī zinu, kāds šis sporta veids ir no organizatoriskās puses. Sports – tas ir labi un kvalitatīvi pavadīts laiks. Jaunu cilvēku iepazīšana, bet visvairāk – sevis pilnveidošana, jaunu zināšanu apgūšana. Neviens cits sporta veids mani nav tā aizrāvies kā spēka trīscīņa, pie tās arī palikšu.”

Intaram patīk visas spēka trīscīņas disciplīnas, vienu esot grūti izcelt, bet tajā pašā laikā aizdomājoties, viņš min, ka pietupieni tomēr saista visvairāk. “Spēcīgā sajūta un spēcīgākais vingrinājums,” saka Intars.

Viņš atminas, ka 2019. gadā GPC sacensībās pietupās ar 300 kilogramu smagu svaru stieni. Savukārt pēdējā Universiādē, kas notika 2020. gada decembrī, pietupās ar 260 kilogramiem. “Laikam pietupienos vislabāk man veicas, tāpēc arī laikam vislabāk patīk,” atzīst Intars.

Šajā laikā, kad sporta zāles ir ciet, trenēties varot mājas apstākļos, kaut gan viņam tagad diži atvēlēt laiku treniņiem nesanāk, jo darbs prasa izturību, līdz ar to šobrīd paņemta veselības pauze, lai atpūtinātu nervus un atgūtu spēkus, lai tad, kad viss vērsies vaļā, varētu atkal kārtīgi un pamatīgi trenēties. “Ar lielu nepacietību gaidu gan treniņus sporta zālē, gan arī sacensības. Ļoti trūkst sacensību atmosfēras. Arī treniņi kopā ar draugiem ir pavisam citādāk. Protams, var trenēties arī vienatnē, un daudzus dzīves posmus arī esmu trenējies viens pats. Man tas problēmas nesagādā, ja zini, ka tā ir sirdslieta un ka to patīk darīt, tad var trenēties arī viens pats, un motivācija nezūd, bet kopā trenējoties – tas jau ir cits dzinējspēks,” uzskata Intars.

Viņš ir gatavs Latviju un savu augstskolu – Nacionālo Aizsardzības akadēmiju pārstāvēt Pasaules un Eiropas studentu čempionātos. Un viņa galvenais mērķis ir medaļa. “Es to daru ne tikai sev, medaļa ir svarīga. Kad tiek veikti piegājieni, ir svarīgs rezultāts. Savukārt laba laika pavadīšana – tas jau ir sacensību noslēgumā vai sākumā, bet, kad ir starts, tad koncentrēšanās ir tikai uz startu. Vajag sevi parādīt, ko var izspiest, un vajag izcīnīt medaļu. Līdz šim medaļu un kausu klāsts man ir liels. Pa šiem gadiem ir sakrājies daudz kausu. Medaļas, kuras šķiet visvērtīgākās un atmiņā paliekošas, tās ir izcīnītas starptautiskajās sacensībās. Par šīm medaļām ir nācies pacīnīties diezgan, bet tā sajūta ir forša. Tagad mērķis ir izcīnīt piecus gadus pēc kārtas Latvijas Universiādes [absolūtā uzvarētāja – LPF] kausu. Četri jau ir, nu tad vajag vēl piekto!” mērķi izvirza Intars.

Pēdējos gados viņš nedodas uz sacensībām ar jau nospraustu rezultātu, tā nav viņa pieeja. “Es trenējos, apmēram zinu, ko es varu darīt, un sacensībās cenšos izdarīt to, ko varu. Pats arī jūtu, ko varu un ko nē, ja māc šaubas, tad arī neesmu pārsteigts, ja man neizdodas. Apzinos, ka tas bija uz spēku robežas un ka tas var neiznākt. Kad pienāk mans starts, tad apkārtējos, arī atbalstītājus, neredzu, viņi pazūd. Esmu es un svaru stienis,” saka Intars.