Aizmirsu paroli

E-pasts

Šis ir mans īstais sporta veids.

26.01.2021

Globālā cīņa ar pandēmiju turpinās, turpinās arī dažādi aktivitāšu liegumi, tālab LPF turpina īsas sarunas ar dažāda vecuma un meistarības sportistiem. Šoreiz saruna ar atlēti, kurai, domājams, vēl visi labākie sasniegumi priekšā.

Gulbenietei Danīnai Dacei Krūmiņai pagājusī sezona bija liels pārbaudījums, jo nebija īsti kur trenēties. “Bet, neskatoties uz to, mēs kā “Gulbenes K.S.P.” komanda centāmies piedalīties rīkotajās sacensībās – Latvijas Kausa posmos. Kārtējo reizi izdevās pierādīt komandas saliedētību un izcīnīt stiprākās komandas titulu arī 2020. gadā. Par to jāpateicas komandas vadītājam Aigaram Cīrulim, kurš motivē uz labākiem rezultātiem un pašizaugsmi. Atmiņā vislabāk man ir palicis tieši 2020. gada Latvijas čempionāts spēka trīscīņā ar ekipējumu. Šajās sacensībās ne tikai ieguvu jaunu Latvijas rekordu junioru vecuma grupā svara kategorijā līdz 52 kg, bet arī noliku tiesneša eksāmenu,” saka jauniete.

Tā kā šis sporta veids ir viņas sirdī, Danīna iestājās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, kurā tagad mācās par spēka trīscīņas treneri un sporta skolotāju. “Ceru, iegūtās zināšanas man palīdzēs piesaistīt jauniešus spēka trīscīņai, un trenēt tos tā, lai būtu spējīgi konkurēt. Vēlos arī lai šis sporta veids kļūtu arvien populārāks, un tajā trenētos aizvien vairāk sieviešu,” saka Danīna. 

Viņa atceras, kā pirms gandrīz trim gadiem, draudzenes pamudināta, piedalījās Latvijas skolu čempionāta svaru stieņa spiešanā guļus Gulbenes posmā. “Manu iekšējo spēku pamanīja viens no sacensību tiesnešiem, un ieteica sazināties ar gulbeniešu treneri Aigaru Cīruli. Tā arī darīju. Devos pie viņa un teicu, ka vēlos trenēties. Viņš jautāja, kur pirms tam trenējos. Atbildēju, ka nekur, sportoju tikai sporta stundās. Tā viss sākās,” stāsta Danīna.

Viņa neslēpj, ka sākumā ģimene nevēlējās pieņemt to, ka meita sākusi nodarboties ar spēka trīscīņu. “Īpaši mamma. Viņa nevarēja saprast, kā es, meitene, varu nodarboties ar šādu it kā vīrišķīgu sporta veidu. Bet mamma to saistīja ar bodibildingu. Kad saprata, ka tie ir divi dažādi sporta veidi, tad jau viss bija kārtībā,” stāsta Danīna. Arī pati pirms tam nav zinājusi, ka eksistē tāda spēka trīscīņa. Tagad ar pārliecību saka, ka esot pievērsusies īstajam sporta veidam. “Man skriešana, lēkšana nepadodas un arī nepatīk. Tagad, kad nodarbojos ar spēka trīscīņu, esmu sapratusi, cik daudz dod un cik svarīga ir atmosfēra, kas valda mūsu komandā un arī treniņos. Komandā “Gulbenes K.S.P.” valda liela saliedētība, un treneris ļoti atbalsta un spēj motivēt. Viņš vienmēr prot atrast īstos vārdus īstajā laikā. Arī komandā cits citu atbalsta. Pat mūsu komandas veterāni interesējas, kā man veicās, vai viss kārtībā,” ar prieku stāsta jauniete.

“Spēka trīscīņā man labāk patīk pietupieni ar svara stieni. Protams, ir disciplīna, kas mazāk patīk, un tā ir vilkme, kaut gan tagad rezultāti arī šajā disciplīnā sāk uzlaboties, bet vēl daudz jāstrādā,” stāsta Danīna.

Viņa ir startējusi gan Latvijas čempionātos spēka trīscīņā, gan jau devusies arī uz Eiropas čempionātu klasiskajā spēka trīscīņā [Lietuvā], kur īsti neizdevās sasniegt plānoto rezultātu, bet pieredze tika gūta laba. “Eiropas čempionātā savā svara kategorijā līdz 47 kg, pietupienos tiku galā ar bija 75 kilogramiem, svaru stieņa spiešanā uzspiedu 37,5 kilogramus, bet vilkmē pacēlu 95 kilogramus. Kopsummā savācu 207,5 kilogramus,” stāsta sportiste. Savukārt viņas labākie rezultāti klasiskajā spēka trīscīņā uzrādīti esot svara kategorijā līdz 52 kg: pietupienos – 95 kg, spiešanā guļus – 47,5 kg, vilkmē – 115 kg.

“Sacensībās manā grupā un manā svara kategorijā parasti nav liela konkurence, un tas nav viegli un patīkami jo tad ir jācīnās ar sevi, jāspēj pārkāpt sev, jāspēj pašai sevi attīstīt. Ja starts neizdodas, analizēju, ko vajadzēja darīt citādāk, bet tajā pašā laikā arī saprotu, ka tās nav manas pēdējās sacensībās, jo man ir iespēju turpināt trenēties un pilnveidot sevi. Man tā vairāk ir aizraušanās un lietderīga brīvā laika pavadīšana,” saka Danīna.

Lai gan pagājušajā gadā sacensību bija maz, un trenēties grūti, tas nelika apstāties un stāvēt uz vietas. Kopā ar treniņu biedru Rolandu Cīruli šogad esam pieteikti Eiropas jauniešu un junioru čempionātam. “Esam motivēti trenēties un pierādīt to, ka spējam uzstādīt labus rezultātus. Ceram, ka šis vīruss neapgrūtinās izdarīt iecerēto,” saka jauniete.