Lielākais mērķis – augstākais goda pjedestāla pakāpiens starptautiskajās sacensībās

Rinalds Dimiņš, Raivis Širaks, Matīss Pēča, Tarass Zvjagincevs, Marks Riekstiņš un citi – Latvijai bijuši daudzi sportisti, kuri izcilus rezultātus, arī starptautiskajā mērogā, uzrādījuši junioru vai jauniešu vecumā.

Šoreiz uz sarunu Latvijas Pauerliftinga federācija aicināja vienu no Latvijas vēsturē titulētākajiem junioriem – vieglsvaru Edgaru Jurkānu (SP Valmiera). Edgara kontā no 2014. gada – 112 Latvijas rekordu labojumi jauniešu, junioru un vīru grupās svara kategorijās līdz 59 un 66 kg, kā arī Eiropas jauniešu rekords 2015. gadā.

“Mani saista spēka trīscīņa, jo šajā sporta veidā var pārbaudīt gan savu fizisko ķermeņa spēku, gan morālo. Stāvot pie statīva ar gandrīz trīs reizes lielāku svaru uz pleciem nekā sver pats un pirms pietupties ar tādu, ir jāpasaka sev – es to varu. Nekādu citu atrunu! Ja kaut uz brīdi iedomāsies, ka nevari, tad arī nekas nesanāks. Citiem iesaku trenēties un censties sasniegt savus labākos rezultātus, bet nepārcensties savā entuziasmā, jo savādāk tomēr ātri var gūt traumu. Vislabāk ir atrast labu, zinošu treneri šim sporta veidam. Savukārt augstus rezultātus var sasniegt tikai ar smagu darbu un ilgā laikā,” uzsver Edgars.

Edgars, cik atceras bērnību, vienmēr bijis aktīvs un kustīgs, sportot sāka 7 gadu vecumā. Sākumā spēlējis badmintonu, tad basketbolu, līdz sapratis, ka tie nav viņam domāti sporta veidi. 14 gadu vecumā sācis trenēties vieglatlētikā, un paralēli apmeklējis trenažieru zāli, lai attīstītu spēku. Vislabāk vieglatlētikā padevās sprinta disciplīnas. 2014. gada nogalē izdomājis pamēģināt startēt svara stieņa spiešanā guļus uz atkārtojumu skaitu “Siguldas Kausā”, jo treniņos labi padevās tieši spiešana guļus. “Tā kā mans uzvārds – Jurkāns – jau bija zināms pauerliftinga sabiedrībā, jo mans brālēns Mārtiņš Jurkāns arī ir trenējies šajā sporta veidā, un 2010. gadā izcīnīja bronzas medaļu Pasaules čempionātā jauniešu grupā, tad treneris Andrejs Rožlapa piedāvāja sākt trenēties pie viņa. Uz Siguldas Kausu aizbraucu viens, atgriezos jau kopā ar treneri. Un vēl joprojām trenējos pie viņa “Spēka Pasaule Valmiera”,” stāsta Edgars.

Visspilgtāk Edgaram atmiņā palicis viņa pirmais Latvijas čempionāts klasiskajā spēka trīscīņā. Tikko bijām ar treneri apguvuši spēka trīscīņas vingrinājumu tehnikas prasības atbilstoši noteikumiem un tūdaļ jau klāt starts sacensībās. “Sākumā knapi izspruku no, tā saucamās, barankas pietupiena disciplīnā, bet beigās uzstādīju jaunu Latvijas rekordu vilkmē jauniešiem 162,5 kg, svara kategorijā līdz 59 kg. Esmu piedalījies trijos Pasaules čempionātos un trijos Eiropas čempionātos, pabūts trijos kontinentos. Uzskatu, ka labākie starti man bija 2016. gada Pasaules čempionātā klasiskajā spēka trīscīņā jauniešiem, kas norisinājās Kilīnā, ASV un kurā man izdevās izcīnīt bronzas medaļu svara kategorijā līdz 66 kg un 2018. gada Eiropas čempionātā klasiskajā spēka trīscīņā junioriem Kauņā, Lietuvā, kur lielāka personīgā svara dēļ – simts gramu – zaudēju zelta medaļu, un paliku otrais svara kategorijā līdz 59 kg. Zelts bija tik tuvu. Atmiņā arī pārējās starptautiskās sacensības. Zelta medaļa no rokām, vai, pareizāk sakot, pēdas, izslīdēja trešajā vilkmes piegājienā 2016. gada Eiropas čempionātā Tartu, Igaunijā, savukārt gadu iepriekš Salo, Somijā izdevās izcīnīt bronzas godalgu un uzstādīt Eiropas jauniešu rekordu spiešanā guļus Pasaules čempionātā. Spēki izmēģināti arī startējot atsevišķi spiešanā guļus – 2017. g. Eiropas čempionātā Ilitornio, Somijā un 2019. g. Pasaules čempionātā Naritā, Japānā. Šajās sacensībās gan līdz medaļām nedaudz pietrūka. Lai sasniegtu šos rezultātus, vajadzēja ieguldīt milzīgu darbu gan man pašam, gan manam trenerim Andrejam Rožlapam,” stāsta Edgars.

Jautāts, kas palīdz aizvien uzturēt motivāciju ilgā laikā, Edgars atzīst, ka gatavojoties kādām sacensībām arī kā papildus motivators ir tas, ka iepriekš ir redzami konkurentu labākie rezultāti sacensību pieteikumā, jo redzot ka tur būs vairāki spēcīgi konkurenti, liek trenēties aizvien cītīgāk. Bet kad esi ticis līdz sacensībām, tad konkurentu spēki daudz neinteresē, jo esi atbraucis sniegt savu labāko rezultātu uz ko esi gatavs. Tad ļoti svarīga ir trenera izvēlētā taktika, izvērtēt cik daudz varēs pacelt pārējie un kā es viņus varētu apiet.

Kā vēl vienu motivējošu faktoru, braucot uz Pasaules vai Eiropas čempionātiem, Edgars min arī iespēju iepazīt citu valstu kultūru un gūt labus pirmos iespaidus par valsti kurā notiek sacensības. No katrām sacensībām ir kādi notikumi vai vietas kas palikušas atmiņā, taču vislabākie iespaidi palikuši no maniem tālākajiem braucieniem – 8100 km lidojums uz Tokiju, Japānā un nedaudz tālāks – 9000 km uz Kilīnu, ASV. Japāna man bija kas pilnīgi jauns un neredzēts. Sākumā neierasti, bija tas ka viss ir rakstīts ar japāņu hieroglifiem un nesaproti pilnīgi neko, ja vien nav skaidrojums angliski. Ieejot veikalā nācās pirkt visu uz intuīciju. Kā arī tas, ka apkārt bija bambusa meži un rīsu lauki, tāpat kā mums kartupeļi vai labība, kā arī visa pārējā iespaidīgā daba, ko varēja redzēt braucot ekskursijā uz Japānas augstāko virsotni – Fudzi vulkānu. Šīs sacensības un ekskursija parādija gandrīz visu, ko redzēt un izjust Japānā. Sākot ar valsts simbolu – Fudzi vulkānu, tad tradiconālie ēdieni, varēja nogaršot visādus eksotiskus ēdienus, ezeru kilometra augstumā virs jūras līmeņa sen ekspodējuša vulkāna krāterī, traukšanos ar 300 kilometriem stundā ar ātrvilcienu, pasaules lielāko pilsētu Tokiju. Pretstatā Japānai, ASV visam jābūt milzīgam, sākot jau ar automašīnām. Ja Japānā bija pēc iespējas kompaktāki auto, tas ASV tie bija milzīgi džipi. Gan ASV, gan, īpaši, Japānā patīka sastapt atsaucīgus cilvēkus – gan pašās sacensībās, gan pārējā sabiedrībā. Ja vajadzēja palīdzību droši varēji pajautāt un tev ar lielāko prieku palīdzēja.

Edgara personīgie labākie rezultāti klasiskajā spēka trīscīņā ir pietupienos – 180 kg, un tas tika uzrādīts 2016. gada Latvijas čempionātā klasiskajā spēka trīscīņā (LR jauniešiem, junioriem -66 kg), spiešanā guļus – 143 kg, ko Edgars paveica 2019. gada Latvijas čempionātā klasiskajā spiešanā guļus (LR junioriem -66 kg) un vilkmē – 212,5 kg, ko Edgars uzrādīja 2016. gada Pasaules čempionātā klasiskajā spēka trīscīņā (LR jauniešiem -66 kg), kā arī summa 522,5 kg – Latvijas čempionātā klasiskajā spēka trīscīņā.

Edgars atklāj, ka viens no viņa mērķiem jau otro gadu ir uzspiest 150 kg klasiskajā spiešanā guļus svara kategorijā līdz 66 kg. Bet lielākais mērķis un cerība – beidzot nostāties uz augstākā pakāpiena starptautiskajās sacensībās – Eiropas vai pasaules čempionātā.

Arī viņš tāpat kā citi atlēti atzīst, ka šī sezona izvērtās pavisam citādāka nekā bija gaidījis un gatavojies. “Jācer, ka šāda ārkārtas situācija neatkārtosies, un viss atgriezīsies ierastajā režīmā. Šogad bija plānots piedalīties Latvijas čempionātos, pārstāvot savu augstskolu – Latvijas Lauksaimniecības Universitāti Pasaules Universitāšu kausā, kas tika atcelts, un Eiropas čempionātā klasiskajā spēka trīscīņa, kas arī ir atcelts. Tomēr ir cerība, ka citas starptautiskās sacensības – Pasaules čempionātus gada otrajā pusē neatcels, un man būs iespēja startēt kādā no tiem. Treniņi man parasti ir četras reizes nedēļā, bet pirms starptautiskajām sacensībām ir bijuši pieci, seši treniņi nedēļā. Esmu gandrīts, ka atkal durvis ir vērušas sporta zāles un ir atkal iespējams trenēties, jo divus mēnešus dzīvot bez ierastā treniņu režīma bija ļoti grūti”, saka Edgars.